Ādams ar Ievu draiskojas dārzā, nolaižas pie viņiem Dievs un saka:
— Mani, bērni, man jums ir divas dāvanas, tikai jums pašiem jāizlemj kuram kura.
Pirmā dāvana:
— Čurāt stāvus…
Nu Ādams skaļāk par visiem kliedza un sita galvu pret kokiem, ka viņš grib stāvus čurāt, ka visu dzīvi par to sapņojis. Ieva viņam piekāpās …
Un Ādams sāka skriet pa dārzu, priecājās, lēkāja, kliedza, čurāja virsū visam pēc kārtas!
Uz kokiem, uz ziediem, uz katru vabolīti un vienkārši uz zemi!
Ieva nostājās blakus Dievam. Klusējot viņi kopā skatījās uz šo neprātu…
Un te Ieva pajautāja:
— Mans Dievs, bet kāda tad ir tā otrā dāvana?
Un bilda Dievs: – Smadzenes, Ieva… Smadzenes…! Bet smadzenes, Ieva, arī nāksies atdot Ādamam, savādāk viņš te visu apčurās!
Padalies šajā anekdotē ar draugiem, lai arī viņiem uzlabojas garastāvoklis!