Eirozonas inflācija septembrī pieauga līdz 2,2%, kas ir augstākais līmenis piecu mēnešu laikā, un to veicināja pakalpojumi un enerģija. Pamatinflācija saglabājās 2,3% līmenī, kas liecina par stabilu pamatspiedienu. Dati apstiprina ECB nostāju pagaidām saglabāt likmes nemainīgas.
Cenu spiediens visā eirozonā septembrī paātrinājās, sasniedzot augstāko līmeni kopš aprīļa, taču maz ticams, ka šis pieaugums mainīs Eiropas Centrālās bankas (ECB) nogaidošo pieeju.
Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi gada inflācija eirozonā septembrī pieauga līdz 2,2%, salīdzinot ar 2,0% augustā. Rādījums atbilda ekonomistu prognozēm. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, cenas pieauga par 0,1 %, atspoguļojot augusta rādītājus.
Pamatinflācija, kas neietver svārstīgās pārtikas un enerģijas cenas, piekto mēnesi pēc kārtas saglabājās nemainīga 2,3 % līmenī, kas sniedz pārliecību, ka pamatā esošais cenu spiediens neuzņemas impulsu, pat pieaugot galvenajiem rādītājiem.
Starp galvenajiem inflācijas virzītājspēkiem pakalpojumu nozare bija līdere ar 3,2 % gada pieaugumu, kas ir nedaudz vairāk nekā augustā (3,1 %).
Pārtikas, stirpo dzērienu un tabakas cenas pieauga par 3,0 %, samazinoties no 3,2 %, savukārt rūpniecības preču, kas nav enerģijas ražošana, cenas saglabājās stabilas 0,8 % līmenī. Enerģijas cenas turpināja sarukt, bet lēnākā tempā – par 0,4 % salīdzinājumā ar 2,0 % augustā.
Augstākā inflācija bija Igaunijā – 5,2 %, kam sekoja Horvātija un Slovākija – katra ar 4,6 %. Savukārt Kiprā gada izmaiņas netika reģistrētas, bet Francijā bija vērojams neliels pieaugums par 1,1 %.
Mēneša tendences dažās jomās bija pārsteidzošākas. Itālija un Portugāle bija līderpozīcijās ar cenu pieaugumu attiecīgi par 1,3 % un 1,0 %, kas liecina par zināmu lokālu paātrinājumu.
Ko tas nozīmē ECB
Septembra sanāksmē ECB nolēma nemainīt procentu likmes, saglabājot noguldījumu iespēju 2,00 % līmenī. Toreiz publicētās prognozes liecināja, ka inflācija 2025. gadā vidēji sasniegs 2,1 %, 2026. gadā samazināsies līdz 1,7 % un 2027. gadā atkal pieaugs līdz 1,9 %. Tiek prognozēts, ka pamatinflācija tajā pašā laika posmā pakāpeniski samazināsies.
Prezidente Kristīne Lagarda sacīja, ka ECB ir “labā pozīcijā”, lai saglabātu likmes nemainīgas, bez steidzamības vēl vairāk pastiprināt vai mīkstināt politiku. Jaunākie inflācijas rādītāji, šķiet, apstiprina šo nostāju.
Saskaņā ar Oxford Economics vecākā ekonomista Rikardo Marčelli Fabiani teikto: “Perspektīvas nav mainījušās un joprojām skaidri norāda uz inflācijas samazināšanos, pateicoties algu pieauguma palēnināšanai, zemajām enerģijas cenām, spēcīgākam eiro un ierobežotam pieprasījuma spiedienam.”
Viņš piebilda: “Ceļš nepārprotami ved lejup; mēs esam tikai nedaudz pavirzījušies augšup. Taču, ņemot vērā ECB neseno stingro nostāju, septembra inflācijas pieaugums pastiprinās tās pārliecību, ka ir pāragri apsvērt likmju samazināšanu.”
Tirgi novēro ASV ekonomikas slēgšanas riskus
Trešdien eiro pret ASV dolāru pieauga līdz 1,1750, ko veicināja plašāka dolāra izpārdošana pēc ASV federālās valdības slēgšanas.
Darbības pārtraukšana, kuras dēļ simtiem tūkstošu darbinieku varētu tikt atvaļināti un tika aizkavēta ekonomisko datu publicēšana, tostarp piektdien gaidāmais galvenais nelauksaimniecības darbavietu pārskats, ietekmēja investoru noskaņojumu, un nākotnes līgumu cenas Volstrītā samazinājās.
Akciju tirgi visā Eiropā lielākoties bija klusāki. EURO STOXX 50, Vācijas DAX un Francijas CAC 40 pieauga par 0,3 %, bet Itālijas FTSE MIB nedaudz kritās par 0,1 %.
Plašākais EURO STOXX 600 indekss uzrādīja labākus rezultātus, pieaugot par 0,5 %. Starp atsevišķiem akciju tirgus dalībniekiem pieauguma temps bija Sartorius ar 9 % pieaugumu, kam sekoja Sanofi un Novo Nordisk ar attiecīgi 4 % un 3,3 % pieaugumu.
Aizsardzības nozares akcijas atpalika: Rheinmetall kritās par 2,3 %, Leonardo kritās par 2 %, bet Thales – par 1,4 %.