ASV militāro produktu imports ir pieaudzis, tomēr Eiropas militārās spējas joprojām ir nepietiekamas, jo ir ievērojamas atšķirības tanku skaitā, pretgaisa aizsardzības sistēmās un ieguldījumos pētniecībā un attīstībā.
Saskaņā ar jauno Bruegel ziņojumu, ES 800 miljardu eiro pārbruņošanās plāns var nebūt pietiekams.
Neraugoties uz nesenajiem centieniem palielināt Eiropas aizsardzības ražošanu, bloks joprojām ir “ļoti neaizsargāts” un lielā mērā atkarīgs no Amerikas Savienotajām Valstīm, jo īpaši attiecībā uz lielāko, augstākās klases aizsardzības aprīkojumu, saskaņā ar jauno Briselē bāzētās ekonomikas ideju grupas Bruegel analīzi.
Tirdzniecības statistika liecina, ka Eiropā importēto ieroču vērtība palielinājās no aptuveni 3,1 miljarda eiro laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam līdz 7,9 miljardiem eiro 2022.–2024. gadā visās 27 dalībvalstīs, un ASV ir vadošā šajā pieaugumā, neskatoties uz bažām par savām spējām.
“Eiropai ir rūpnieciskās ražošanas jaudas, lai palielinātu tanku un kājnieku kaujas transportlīdzekļu ražošanu,” sacīja Guntramms Volfs, Bruegel vecākais līdzstrādnieks. Vēl vairāk satrauc modernākās ieroču sistēmas, kurās ES ir ierobežotas iespējas.
Bruegel un Ķīles Pasaules ekonomikas institūta pētnieki ir atklājuši, ka paļaušanās uz ASV ir ļoti liela noteiktās aizsardzības un drošības jomās, tostarp hiperskaņas raķetēs, nākamās paaudzes lidmašīnās, AI integrētajās sistēmās un izlūkošanas dienestos.
“Dažādu sistēmu skaits ir nedaudz palielinājies, jo īpaši artilērija ir ievērojami augusi, taču šis pieaugums joprojām ir salīdzinoši neliels salīdzinājumā ar kopējo pieprasījumu,” sacīja Volfs.
Piemēram, ziņojumā norādīts, ka Eiropā 2023. gadā bija 1627 galvenie kaujas tanki, savukārt prognozes liecina, ka turpmākajos gados atkarībā no scenārija būs nepieciešami 2359 līdz 2920. Attiecībā uz pretgaisa aizsardzības sistēmām, piemēram, Patriot un SAMP/T, krājumu līmenis 2024. gadā bija 35 vienības, kas ir daudz zemāks par nepieciešamajām 89 vienībām.
“Būs būtiski ieguldījumi pētniecībā un attīstībā,” autori iesaka ES politikas veidotājiem un valstu valdībām, jo īpaši ņemot vērā Eiropas atpalikušo pētniecību un izstrādi aizsardzības jomā salīdzinājumā ar konkurentiem pasaulē.
2023.gadā Eiropa militārajā pētniecībā un attīstībā ieguldīja 13 miljardus eiro. Turpretim Ķīna ieguldīja 21 miljardu eiro, bet ASV piešķīra satriecošus 145 miljardus ASV dolāru (apmēram 129 miljardus eiro).
Nauda visu neizlabos Eiropā
Martā Eiropas Komisija nāca klajā ar savu pārbruņošanās iniciatīvu, kuras nosaukums tagad ir “Defence Readiness 2030”, kuras mērķis ir mobilizēt līdz pat 800 miljardus eiro, lai novērstu bloka svarīgākos aizsardzības trūkumus.
Tikmēr sagaidāms, ka NATO aicinās savas 32 dalībvalstis palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP līdz 2032. gadam vai, iespējams, līdz 2035. gadam — mērķi, ko Spānija jau kritizēja kā “nesaprātīgu”.
Taču vienkārši budžeta palielināšana problēmu neatrisinās, brīdināts ziņojumā.
“Lielāki militārie izdevumi automātiski un nekavējoties nepārvērsīsies militārās spējās, īpaši, ja aizsardzības rūpnieciskā bāze jau ir noslogota,” apgalvo pētnieki. Viņi uzsver, ka patiesais izaicinājums ir finansējuma pārvēršana taustāmās spējās, izmantojot saskaņotu, uz nākotni vērstu stratēģisku un darbības plānu.
Tā kā Eiropas aizsardzības tirgus joprojām ir ļoti sadrumstalots, lielāka integrācija uzlabotu izmaksu efektivitāti. Taču līdzās iepirkumu reformai ir jāstiprina arī militārā plānošana.
Pēc pētnieku aplēsēm, pat ierosinātie 800 miljardi eiro var izpalikt — ar to nepietiek, lai segtu raķešu spēju attīstību, tanku, artilērijas un kājnieku kaujas transportlīdzekļu iegādi, spēku modernizāciju un investīcijas pretgaisa aizsardzības sistēmās.