ASV prezidenta Donalda Trmpa tarifu politika aptumšo Vācijas izredzes, kamēr ekonomika jau tā ir vāja, kavējot cerības uz atveseļošanos.
Vācijas rūpnieciskā ražošana un eksports aprīlī samazinājās pēc nesenā izaugsmes kāpuma pirmajā ceturksnī, kas liecina, ka iepriekšējais pieaugums bija saistīts ar pirmstarifu steigu.
Apstrādes nozares izlaide salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 1,4% un saruka par 1,8% salīdzinājumā ar 2024. gada aprīli.
Martā šis kopējais rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,3%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tas samazinājās par 0,7%.
Savukārt eksports no Vācijas arī aprīlī sagādāja vilšanos, samazinoties par 1,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un samazinoties par 2,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Imports no marta līdz aprīlim pieauga par 3,9%, bet gada lēciens bija 3,8%.
“Šodienas rūpnieciskās ražošanas dati atspoguļo pirmā ceturkšņa priekšpiegādes efekta ietekmi un liecina, ka strukturālais vājums rūpniecībā vēl nav beidzies,” savā piezīmē sacīja Karstens Bžeskis, ING globālais makroekonomikas vadītājs.
“Tomēr tajā pašā laikā arvien vairāk liecina par to, ka Vācijas rūpniecības cikls pakāpeniski griežas, jo arī rūpnieciskie pasūtījumi ir uzlabojušies un krājumu līmenis ir sācis kristies.”
Neskatoties uz dažām spilgtām vietām datos, ASV administrācijas tarifu draudi ietekmē Vācijas perspektīvas, kuras jau tā kavē strukturālās problēmas.
Pēdējos gados Vācija tiek dēvēta par “Eiropas slimo cilvēku”, kuras izaugsmi ierobežo novecojošais darbaspēks, pārmērīga birokrātija, augstās enerģijas izmaksas un gausa produktivitāte.
Tomēr IKP gada pirmajā ceturksnī pieauga par 0,4% labāk, nekā gaidīts, ko veicināja uzņēmēju vēlme apsteigt Trampa tarifus.
Ekonomisti cer, ka šīs nedēļas ECB likmju samazinājums kopā ar aizsardzības izdevumu palielināšanu atbalstīs Vācijas paplašināšanos nākotnē.
Vācija ir apstiprinājusi konstitūcijas grozījumus “parādu bremžu” noteikumā, kas nozīmē, ka aizsardzības izdevumiem virs 1% no IKP netiks piemēroti aizņēmumu ierobežojumi. Valdība ir arī izveidojusi 500 miljardu eiro ārpusbudžeta fondu papildu infrastruktūras izdevumiem.
“Paredzams, ka pēc divām nedēļām valdība iesniegs savus budžeta plānus 2025. un 2026. gadam, kuros būtu jāiekļauj sīkāka informācija par to, kā un kad valdība plāno tērēt 500 miljardus eiro no jaunā infrastruktūras investīciju fonda,” sacīja Bžeskis.
“Lai gan vēl ir ļoti agrīnas dienas un tālejošas strukturālās reformas vēl nav prezentētas, valdības pirmā amata mēneša politiskā rīcība ir daudzsološa un var izraisīt pozitīvu impulsu.”