ASV ir zaudējusi savu pēdējo perfekto kredītreitingu, jo ietekmīga reitingu firma Moody’s pauda bažas par valdības spēju atmaksāt parādu.
Samazinot ASV reitingu no “AAA” uz “Aa1”, Moody’s atzīmēja, ka vairākas ASV administrācijas nav spējušas novērst pieaugošo deficītu un procentu izmaksas.
Trīskāršs A vērtējums norāda uz valsts augstāko iespējamo kredītu uzticamību un norāda, ka tai ir ļoti laba finansiālā situācija un tā spēj atmaksāt parādus.
Moody’s 2023. gadā brīdināja, ka ASV trīskāršais A reitings ir apdraudēts. Fitch Ratings samazināja ASV reitingu 2023. gadā, bet S&P Global Ratings to izdarīja 2011. gadā. Moody’s ASV kredītreitings ir ideāls kopš 1917. gada.
Reitinga pazemināšana “atspoguļo valdības parāda un procentu maksājumu attiecību pieaugumu vairāk nekā desmit gadu laikā līdz līmenim, kas ir ievērojami augstāks nekā līdzīga reitinga valsts iestādēm”, teikts Moody’s paziņojumā.
Paziņojumā Baltais nams norādīja, ka ir “koncentrējies uz Baidena nekārtības novēršanu”, vienlaikus veicot pavilkumu Moody’s.
“Ja Moody’s būtu bijusi uzticama,” sacīja Baltā nama pārstāvis Kušs Dezajs, “viņi nebūtu klusējuši, risinot pēdējo četru gadu fiskālo katastrofu.”
Zemāks kredītreitings nozīmē, ka valstis, visticamāk, nepildīs savas valsts parāda saistības un parasti saskaras ar augstākām aizņēmumu izmaksām.
Moody’s apgalvoja, ka ASV “saglabā izcilas kredītu priekšrocības, piemēram, lielums, noturība un dinamisms, kā arī ASV dolāra kā globālās rezerves valūtas pastāvīga loma”.
Uzņēmums paziņoja, ka sagaida, ka federālais parāds līdz 2035. gadam pieaugs līdz aptuveni 134% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 98% pagājušajā gadā.
IKP ir visas uzņēmumu, valdību un cilvēku ekonomiskās aktivitātes mērs valstī. Reitinga pazemināšana notika tajā pašā dienā, kad Trampa ievērojamais izdevumu likumprojekts cieta neveiksmi Kongresā.
Trampa tā dēvētais “lielais, skaistais likumprojekts” neizturēja Pārstāvju palātas budžeta komiteju, dažiem republikāņiem balsojot pret.
Skaitļi liecina, ka ASV ekonomika saruka gada pirmajos trīs mēnešos, jo valdības izdevumi samazinājās un imports pieauga, jo uzņēmumi cīnījās, lai ievestu preces valstī pirms tarifiem.
Ekonomika saruka ar gada tempu par 0,3%, kas ir strauja lejupslīde pēc 2,4% pieauguma iepriekšējā ceturksnī, paziņoja Tirdzniecības departaments.