Eiropas Komisija ir paziņojusi par rīcības plānu, lai atbalstītu Eiropas automobiļu rūpniecības piekļuvi galvenajām stratēģiskajām tehnoloģijām, tostarp akumulatoriem, programmatūrai un autonomai braukšanai, kā arī samazinātu normatīvo slogu.
Ilgtspējīga transporta un tūrisma komisārs Apostolos Tzitzikostas trešdien iepazīstināja ar plānu. Tajā uzskaitītas piecas pamatiniciatīvas, lai atbalstītu grūtībās nonākušo automobiļu rūpniecību, kas nodrošina 7 % no ES IKP un nodarbina aptuveni 14 miljonus cilvēku visā blokā.
Tomēr nozare ir piedzīvojusi grūtības piegādes ķēdes risku, augsto enerģijas izmaksu un pārmērīgas paļaušanās uz kritiskām piegādēm dēļ.
Lai risinātu pēdējo, Komisija ir paziņojusi par 1,8 miljardu eiro fondu, lai izveidotu drošu un konkurētspējīgu akumulatoru izejvielu piegādes ķēdi.
Drošas akumulatoru un tajos esošo izejvielu piegādes nodrošināšana ir viena no galvenajām problēmām, ar kuru nozare saskaras, pārejot uz bezizmešu transportlīdzekļiem.
“Mēs veicināsim vietējo ražošanu, lai izvairītos no stratēģiskas atkarības, jo īpaši attiecībā uz akumulatoru ražošanu,” trešdien sacīja Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena.
Turklāt Eiropas Komisija uzsvēra, ka Eiropas autoražotājiem ir jākļūst par tirgus līderiem ar AI darbināmu, savienotu un automatizētu transportlīdzekļu ražošanā. Lai to atbalstītu, viņi apņēmās piešķirt finansējumu 1 miljarda eiro apmērā laikposmā no 2025. līdz 2027. gadam. Vēl 570 miljoni eiro ir paredzēti uzlādes punktu izveides finansēšanai.
Rīcības plānā ir paredzēts turpmāks atbalsts nozares darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijai un solīts turpmāks atbalsts MVU.
Elastīgāki, bet būtībā nemainīgi tīras mobilitātes mērķi
Komisija stingri ievēro savus tīras mobilitātes mērķus, nosakot jaunu automašīnu un furgonu radīto emisiju līmeni 2025., 2030. un 2035. gadam.
Šobrīd mērķis ir pakāpeniski samazināt jauno transportlīdzekļu emisijas līdz 2035. gadam, no kura brīža varēs ražot tikai nulles emisiju modeļus.
“Mēs pieturēsimies pie mūsu saskaņotajiem emisiju mērķiem, taču ar pragmatisku un elastīgu pieeju,” sacīja fon der Leiena.
Pēc daudziem aicinājumiem no automobiļu ražošanas nozares, kā arī palēninoties EV pārdošanas apjomiem Eiropā, Komisija apsolīja jaunu grozījumu.
Ja tas tiks pieņemts, automobiļu ražotājiem tiktu doti trīs gadi, nevis viens, lai sasniegtu savus atbilstības mērķus (emisiju robežvērtības), aprēķinot to veiktspēju 2025.–2027. gadā. Ja vienā gadā viņiem ir sliktāki rezultāti, viņi to var kompensēt nākamajā.
Lai gan pašlaik tiek ievēroti mērķi, Komisija plāno pārskatīt noteikumus par CO2 emisiju standartiem 2025. gada otrajā pusē, ātrāk nekā paredzēts.
Tikmēr Komisija apņēmās palīdzēt palielināt pieprasījumu pēc Eiropas bezizmešu transportlīdzekļiem un publicēja jaunu priekšlikumu korporatīvo transportlīdzekļu dekarbonizācijai. Tie veido 60% no jaunu automašīnu reģistrācijas.
Eiropas autoražotāju stimulēšana pasaules mērogā
ASV draud Eiropai ar 25% tirdzniecības tarifu, kas ir nopietns drauds kontinenta automobiļu rūpniecībai, savukārt Ķīnas konkurence globālajā arēnā ir samazinājusi arī Eiropas autoražotāju peļņu.
Lai palīdzētu mainīt situāciju Eiropas autoražotājiem, Komisija apņēmās “nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus”, izmantojot dažādus instrumentus. Tie ietver antisubsīdiju pasākumus, kā arī brīvās tirdzniecības nolīgumus.
Komisārs nosauca Indiju kā vienu no “līdzīgi domājošajām” valstīm, ar kurām ES varētu noslēgt izdevīgus tirdzniecības nolīgumus.
Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija (ACEA) savā paziņojumā norādīja, ka, lai gan viņi atzinīgi vērtē rīcības plānu, “joprojām trūkst galveno elementu”.
“Automašīnām, furgoniem, kravas automašīnām un autobusiem ir vajadzīgas vērienīgas darbības infrastruktūras uzlabošanai, pieprasījuma stimuli un pasākumi ražošanas izmaksu samazināšanai,” norādīja ACEA.