Ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps turpina uzturēt spriedzu par iespējamo transatlantiskās tirdzniecības konfliktu tieši mēnesi pirms viņa atgriešanās atpakaļ Baltajā namā.
ES amatpersonas piektdien, 20. decembrī, nosodīja Donalda Trampa jaunākos tarifu draudus pēc tam, kad ASV ievēlētais prezidents brīdināja par baisām sekām, ja bloks nepalielinās Amerikas naftas un gāzes iepirkumus.
Tramps savā sociālo mediju platformā Truth Social publicēja: “Es teicu Eiropas Savienībai, ka viņiem ir jākompensē milzīgais deficīts ar ASV, plašā mērogā iegādājoties mūsu naftu un gāzi. Citādi gaidiet lielus tarifus.”
Ikdienas preses brīfingā Briselē žurnālistu jautāts, Eiropas Komisijas tirdzniecības pārstāvis Olofs Gils atbildēja uz jautājumu, kā viņš raksturo ievēlētā ASV prezidenta komentārus par ES un ASV tirdzniecības jautājumiem.
“[ES] ir ievērojams preču tirdzniecības pārpalikums ar ASV, turpretim ASV ir ievērojams pakalpojumu tirdzniecības pārpalikums attiecībā pret ES, un tas ne vienmēr atspoguļojas dažos jūsu amatu veidos,” sacīja Gils.
“Tāpēc tas, ko mēs vēlamies panākt, un tas, ko esam teikuši vairākkārt, tostarp, ko ir teikusi prezidenta fon der Leiena, ir tas, ka mēs esam gatavi apspriest ar ievēlēto prezidentu Trampu, kā mēs varētu vēl vairāk stiprināt jau tā spēcīgās attiecības, tostarp apspriežot mūsu kopīgās intereses enerģētikas sektorā,” piebilda Gils.
Pēdējo trīs gadu laikā Eiropa ir ievērojami palielinājusi sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) importu no ASV, Briselei cenšoties dažādot piegādes avotus, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Saskaņā ar oficiālajiem ES datiem, ASV bija vienīgais lielākais naftas un necauruļvadu gāzes avots šā gada trešajā ceturksnī, piegādājot nedaudz vairāk par 15% naftas un gandrīz 38% no bloka SDG importa.
Runājot par kopējo gāzes importu, SDG un cauruļvadu kopā, ASV eksports pagājušajā gadā sedza piekto daļu no ES pieprasījuma, kas ir tikai 30% no kaimiņvalsts Norvēģijas, kuru savieno vairāki cauruļvadi.
ES amatpersonas atteicās apstiprināt, vai Tramps, kā norādīts viņa ierakstā sociālajos medijos, ir iesniedzis savu ultimātu Briselei, izmantojot kādus oficiālus kanālus.
“Es varu tikai apstiprināt, ka mēs esam redzējuši tvītus, uz kuru pamata jūs uzdevāt savus jautājumus,” sacīja Komisijas galvenā pārstāvja vietnieks Stefans de Kērsmākers, vēlreiz uzsverot, ka ir svarīgi turpināt stiprināt jau tā spēcīgas attiecības.