Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018. gada februārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 11,6%, savukārt imports pieauga par 8,4%. Līdz ar to uzlabojās arī tirdzniecības bilance.
Februārī eksporta vērtības pieaugumā lielākais devums bija graudaugu eksportam. Būtiski pieauga arī koksnes un tās izstrādājumu, mehānismu un ierīču, kā arī transportlīdzekļu eksports. Savukārt eksporta vērtība samazinājās dzelzs un tērauda, kā arī dārzeņu eksporta grupās.
2018. gada februārī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga nedaudz mērenāk kā kopējais eksports – par 8,3%. Būtiski eksports pieauga uz Zviedriju (koksne un ķīmiskās rūpniecības preces), Spāniju (graudaugi), Apvienoto Karalisti (koksne) un Nīderlandi (koksne un piena produkti), bet samazinājās uz Poliju (dzelzs un tērauds).
Februārī eksports strauji pieauga uz NVS valstīm – par 20,9%, tai skaitā uz Krieviju – par 17,3% (alkoholiskie dzērieni un optiskās iekārtas), kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Pieauga arī eksports uz Turkmenistānu un Ukrainu.
Februārī būtiski pieauga eksports arī uz citām valstīm. Strauji pieauga mehānismu un ierīču eksports uz ASV, kā arī graudaugu eksports uz Nigēriju, Lībiju un Turciju.
Preču importa pieaugumu 2018. gada februārī galvenokārt ietekmēja mehānismu un ierīču, dzelzs un tērauda, kā arī koksnes un tās izstrādājumu imports.
Kopumā 2018. gada pirmajos divos mēnešos eksports bija par 14,8% lielāks nekā pirms gada, savukārt imports pieauga par 8,2%. Tādējādi eksporta-importa saldo gada janvārī-februārī sastādīja -7% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma (2017. gada janvārī-februārī – -10%).
Sagaidāms, ka, augot ārējam pieprasījumam, turpinās palielināties arī ienākumi no eksporta. Tomēr, lai noturētu līdzšinējos eksporta pieauguma tempus, nākotnē ir svarīgi uzlabot konkurētspēju, apgūt jaunus eksporta tirgus, vienlaikus palielinot arī eksportējamo preču sortimentu.