Visi saka, lai meklēju citu, bet es gribu to, kurš mani pazemoja

Satikos ar puisi tikai gadu, bet man bija sajūta, ka esam pazīstami jau visu mūžu. Uzticējos viņam pat vairāk, nekā pašas vecākiem, neprātīgi mīlēju viņu. Kaisle, neprātīgs sekss, bet tad viss sagriezās ar kājām gaisā.

Viņš sāka mani visādi pazemot, varēja bez iemesla pacelt roku, mūžīgie strīdi, skandāli, asaras un tik daudz sabojātu nervu.. Bet es viņam katru reizi piedevu, biju sev iestāstījusi, ka labāku par viņu neatradīšu, viņš ir īpašs, neskatoties uz to, ka neviens neesam ideāls.

Pēc kaut kāda laika mēs atkal sastrīdējāmies, tad atkal salabām, bet tad – beigas. Kārtējais sitiens un es izlēmu tomēr viņu patriekt, tomēr dziļi sirdī pati cerēju, ka nomierināšos un atkal viņam piedošu. Tomēr nē, viņš sāka mani ignorēt pilnīgi visur. Sociālajos tīklos, arī dzīvē nebija labāk.

Es visādi centos atjaunot attiecības, varētu pat teikt – pazemojos. Vienreiz pat aizgāju pie viņa uz mājām, viņš it kā piekrita atkal būt kopā un teica, ka mīlot mani. Bet nākamajā dienā atkal tas pats..

Vēl arvien esmu šajā situācijā iekšā, ļoti stipri mīlu viņu, ļoti gribu, lai viss nokārtojas, sapņoju par bērniem. Draudzenes saka, ka atradīšu citu, lūdzu, pasakiet, ko man darīt?

P.S. Šodien viņš piekrita izlīgt, teica, ka tā bija vienkārši pauze mūsu attiecībām, pat nezinu – ticēt vai nē?

avots


 

Līdzīgi raksti

  • loading...
  • Leave a Reply

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *