Kā lai es zinu, kā jāmaksā par dzīvokli?
Un tik tiešām. Agrāk to darīja viņas mamma, un tagad tas jādara viņas vīrietim. Apmaksāt rēķinus, izsaukt santehniķi, savākt dokumentus vīzām, rezervēt viesnīcais, pasūtīt biļetes, pierakstīt bērnu bērnudārzā…Tāpēc, ka viņa arī vēl ir pavisam bērns. Viņa nevar to darīt, jo viņa nezina, kā. Un viņai ir bail, visur. Bankā ir dusmīgas tantes, viesnīcas kalpotāji runā angļu valodā, kuru viņa nesaprot, bet ceļu satiksme – tas vispār ir kaut kāds paralēlais Visums, šis maigais ziediņš nav spējīgs apgūt tā mulsinošos likumus.
Tavs dēls atkal sakāvās ar meiteni!
Mans dēls! Urrā, man ir dēls! Agrāk viņš nebija. Agrāk tas bija viņas dēls, kuru nekādā gadījumā nedrīkst uzticēt man. Es visu sabojāšu. Izpeldināšu vārošā ūdenī, piebarošu ar ātrās pagatavošanas zupiņām, pazaudēšu tirdzniecības centrā, iemācīšu sliktas lietas. Bet, tiko kā bērns pieaug un sāk strādāt nedarbus, pārkāpt noteikumus un celt traci – tā viņš uzreiz ir mans dēls. Viss manī. Es esmu pie visa vainīgs. Nepietiek ar to, ka esmu nodevis viņam savu briesmīgo genofondu, es viņu arī neesmu audzinājis. Tā kā es esmu pie visa vainīgs – man ir jātiek galā ar problēmām.
Gribēšu – pasaukšu uz gultu
Manipulācija ar seksu – tas ir visbriesmīgākais grēks, to jums pateiks jebkurš vecis. Izmantot seksu kā šantāžas instrumentu – tas ir grēks. Un viņš paklausīgi dodas atpakaļ uz dīvāna. Reizi par visām reizēm. Un gaida, kad viņu uzaicinās uz gultu. Pilnīgi ticams, ka ne uz laulātā. Jo, ja sieviete manipulē ar intīmajām attiecībām, tad kaislīgu mīlestību ar tevi viņa acīmredzami vairs negrib. Nu negribi, kā gribi.
Тu esi man parādā
Parādā, un turklāt ne tikai naudu. Man ir jādara viss! Jāizklaidē, jo viņai ir garlaicīgi. Jārūpējas, jo viņa ir meitene. Man nedrīkst būt pašam sava dzīve. Visa mana dzīve tagad ir kalpošana viņai. Nu labi, es esmu parādā, bet ko tu man esi parādā? Neko viņa nav parādā. Viņas misija uz Zemes – ar savu esamību izkrāšņot manu nederīgu, nīkulīgo dzīvi. Ko viņa tā labā dara? Neko nedara.
Es tevi izmainīšu: noskūšu, notīrīšu, pārģērbšu – kļūsi par normālu cilvēku!
Ja es precos – es ņemu to, kas man iedots. Jaunkundzi visā tās krāšņumā. Tādu, kāda viņa ir. Vai nu neņem, ko dod, vai ņem, bet pēc tam nenīdi. Bet sievietes tādas nav! Nepietiek ar to, ka viņas neapmierina viņām iedotais galaprodukts – viņas principā to par gala produktu neuzskata. Vīrietis viņu sapratnē ir tāda prātīga cilvēka sagatave, kuru vajag aptēst ar cirvi, piestrādāt ar frēzi, noslīpēt, nokrāsot, izžāvēt, pārklāt ar laku un tad, varbūt, nebūs kauns viņu parādīt cilvēkiem.
Apstājies, sieviete! Es jau tā esmu normāls!
Avots: goroskope.net