“Dārgais, tu vakar pārradies mājās nepiedienīgā izskatā un ļoti trokšņoji. Taču viss ir kārtībā. Brokastis uz plīts. Es aizgāju uz veikalu, lai varu vakarā pagatavot tev garšīgas vakariņas. Es tevi mīlu!” Džiliana.
Es tikko varēju aiziet līdz virtuvei, tur tiešām mani gaida brokastis un karsta kafija. Turklāt, tur sēdēja mans dēls, kurš jau brokastoja.
Es viņam jautāju: “Dēls, saki: kas notika vakarnakt?!”
Viņš atbildēja: “Jā, tēt… Tu atgriezies mājās piedzēries ap trijiem naktī. Iedzēri vēl mazliet un galīgi nojūdzies. Uzkriti uz kafijas galdiņa un salauzi to un tad strauji pielēci kājās un meties uz gaiteni, bet nenoturējies un ieskrēji durvju stenderē. Tāpēc tev ir zilums zem acs”.
Es mulsi turpinu iztaujāšanu: “Kāpēc tad māmiņa ir tik priecīga, ka pat brokastis no rīta pagatavoja?”
Dēls atbild: “Ā, tu par to… Kad viņa tevi aizvilka uz guļamistabu un sāka izģērbt, tu sāki kliegt: “Liec mani mierā, sieviete, esmu precējies! Esmu precējies!”
Uz to, man pat nebija ko atbildēt, es biju tik priecīgs, ka pat gandrīz apraudājos!
Neaizmirstiet šo amizantu gadījumu pastāstīt draugiem un tuviniekiem!