Viņa nogalināja draudzenes meitu; bērna mātes rīcība bija ļoti spēcīga

“Uz slimnīcas galdiņa es novietoju Rovinas bildi un jutu, ka viņa ir ar mums, lai pārliecinātos, ka viss norit gludi.”

“Kopš Minrovas piedzimšanas, katru dienu es jūtos arvien labāk.”

“Man vēl joprojām pietrūkst Rovinas, bet es zinu, ka viņa piedalījās mūsu ideālā jaunā bērniņa nosūtīšanā mūsu ģimenei.”

Par spīti tam, ka dzemdības bija ātras un vienkāršas, Brinna pastāsta, ka viņas laime pārvērtās bailēs, jo Minrova neilgi pēc dzimšanas tika nogādāta intensīvās aprūpes palātā.

“Dzemdīvas noritēja gludi, bet pēkšņi ārsti teica, ka viņas plaušās ir šķidrums un viņai nepieciešams skābeklis,” Brinna papildina.

“Man un Kodijam tas bija milzīgs pārdzīvojums, mēs nobijāmies, ka kaut kas nav kārtībā. Par laimi, drīz vien ārsti informēja mūs, ka tā bieži notiek ar jaundzimušajiem un jaundzimusī drīz būs vesela.”

“Mani māc zinātkāre uzzināt, vai mazā meitenīte pieaugot līdzināsies Rovinai.”

Šokējošais notikums atgadījās 2014. gada 16. septembrī, Kesija bija ieradusies, lai uz skolu aizvestu Vjatu, kopā ar savu 5 gadus veco dēlu Īstonu un viņa netīšām nobrauca Rovinu.

Kesija par notikušo pastāstīja: “Vjats raudāja un nevēlējās doties uz skolu, mēs ar Brinnu centāmies viņu dabūt mašīnā.”

“Brinna aizgāja uz māju, lai paņemtu Vjatam bērnu sēdeklīti, tajā mirklī viņs izleca no mašīnas un aizbēga mājās.”

“Tajā brīdī no mājas iznāca Rovina. Nobraucot no lieveņa, es domāju, ka Rovinas tur nav. Bet tad, pēkšņi, es izdzirdēju sitienu, es palūkojos atpakaļskata spogulī un ieraudzīju bērna nekustīgo ķermenīti.”

“Es nekavējoties skrēju pie bērna, Brinna jau atradās tur un pacēla Rovinu. Es paņēmu bērnu no viņas, noliku viņu zālienā un izpildīju pirmo palīdzību, mēģinot viņu atdzīvināt. Atbraucot ātrajai palīdzībai, mēs uz ceļiem lūdzāmies, lai notiktu brīnums un meitenīte izdzīvotu. Diemžēl, paramediķi apstiprināja ļaunāko, meitenīte nomira uzreiz pēc trieciena saņemšanas.”

“Es atkārtoju, ka man ļoti žēl tūkstošiem reižu. Es nespēju noticēt, ka tas notika. Es katru dienu cīnos ar to, kas ir noticis, vainas sajūta ir ārkārtīgi nospiedoša.”

Par spīti notikušajam,abu sieviešu draudzība ir kļuvusi vel stiprāka.

Brinna meitiņas nāvē nevainoja Kesiju, tā vietā, viņa vainoja sevi.

Brinna laimē par jaunās meitenītes piedzimšanu vēlējās dalīties tieši ar Kesiju.

Visu ģimenes locekļu acīs vīdēja laime, piedzimstot Minrovai, šis notikums ģimenei un draugiem bijis ļoti emocionāls.

avots: cluber.com.ua

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru