Un pēc tam tas atkal notika. Es ieraudzīju puisi, ar kuru man bija bijusi acumirklīga intriga, ejot roku rokā ar sievu un meitiņu. Man iekšā viss sagriezās. Sirdsapziņas pārmetumi neļāva man mierīgi elpot. Protams, es sapratu, ka es neesmu ne pirmā ne arī ne pēdējā, ar kuru vīrieši ir krāpuši savas sievas. Es sapratu, ka tā nebija mana vaina. Bet tas nemazināja manu iekšējo šaustīšanu.
Pēc pāris gadiem es nokļuvu otrā krāpšanas pusē. Es biju sieva, kuras vīrs viņu piekrāpa ar meiteni, kura bija par viņu 28 gadus jaunāka. Šī meitene ievācās mūsu dzīvoklī Parīzē pāris nedēļas pēc tam, kad es atgriezos ASV. Vīram vajadzēja nokārtot visas lietas un atbraukt pie manis pēc pāris nedēļām.
Mīļākā ne tikai pārgulēja ar manu vīru, bet arī iemīlējās viņā. Viņa iemīlējās viņā ilgi pirms viņa viņu savaldzināja, burtiski gaidot šo iespēju. Ko viņa teica kā attaisnojumu? Viņa viņu mīlēja, un tas ļāva viņai cīnīties par savu mīlestību.
Bet pasaule ir savādāk iekārtota, meitenīt. Tev nav tiesība darīt visu, ko vēlies, tikai tāpēc, ka tev tā vajag! Feminisms radās ne tāpat vien. Mēs joprojām dzīvojam tajos laikos, kad vīriešu un sieviešu tiesības patiesībā nav vienlīdzīgas. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs, sievietes, būtu atbalsts viena otrai, tā vietā, lai spārdītu viena otrai un atņemtu visu dārgāko. Vai tiešām tas ir tik daudz prasīts – vienkārši negulēt ar vīrieti, kurš pieder citai?
Protams, es nesamazinu vīrieša vainu krāpšanas gadījumos, bet es esmu pārliecināta, ka mīļākajām, kuras apzināti guļ ar precētiem vīriešiem, ir atsevišķa vieta ellē. Jūs esat egoistes, kas neko labu pasaulei nenes, kā vien atnes sāpes citiem cilvēkiem, kaut arī jums vienmēr ir izvēle.
Es nezinu, vai šī vieta izskatīsies tā, kā to ir aprakstījis Dante, bet patīkama tā noteikti nebūs. Un vēl ilgi pirms tam karma noteikti jūs apciemos”.