Zivis
Zivīm jāiemācās uzņemties atbildību. Un ne jau par puķēm vai jaunu telefonu, kas izpaustos kā to aplaistīšana vai tā nesaskrāpēšana. Uzņemties atbildību savstarpējo attiecību jomā- tas ir izaicinājums Zivīm. Zivis reti kad vēlas saistības, kurām nav nekāda (šķietama) atpakaļceļa, piemēram, kāzas, bērni. Viņi labprātāk uzticas tikai sev, nelaižot nevienu klāt, tā pa īstam. Līdz ar to, ja neviens nav pielaists klāt, tad attiecīgi, nav arī atbildības pret šiem cilvēkiem. Un, ja kaut kas nepatīk- Zivis var slaidā lokā aizpeldēt. Viņas sasniegs patiesu laimi tikai tad, kad iemācīsies uzticēšanos un atbildību pa īstam. Un šīs atbildības pamatā parasti ir mērķtiecība, kuras Zivīm bieži trūkst. Viņas ļaujas peldēt pa straumi, kas ne vienmēr ir slikti. Taču, kas tā par straumi, kurā Zivis peld? Bez mērķtiecības citā straumē nokļūt nesanāks.
Mežāzis
Mežāzim lielākais izaicinājums jeb neiespējamā misija ir atlaist kontroli- paļauties. Mežāzis vēlas būt savas dzīves noteicējs, kas, pēc būtības, nav slikti. Taču, ne vienmēr viss notiek kā plānots un cerēts, tāpēc Mežāzim šīs neizdošanās, ārēju faktoru dēļ, sagādā īstas mocības. Ja viņi iemācītos to, kas neapmierina, pieņemt ar mīlestību un censtos tajā saskatīt augstāku jēgu (kādēļ tā notiek), tad Mežāzim ir ļoti izdevusies un laimīga dzīve. Tad izpaliek pārdzīvojumi un kreņķi par to, ka nav tā, kā viņš grib. Šīs gribas sekas ir vēlme kontrolēt savu dzīvi, citu dzīves un notiekošo. Ja jau Mežāzis dzīvo ar domu, ka ir pats savas laimes kalējs (kas tā arī ir), tad viņam ir jāsaprot, ka arī to, kas nepatīk vai neapmierina, ir uzradījis neviens cits, kā viņš pats.
Strēlnieks
Strēlnieks sasniegtu svētlaimi šeit, uz Zemes, ja vien apstātos. Viņa skats ir vienmēr pavērst uz augšu- uz kaut ko tālu, neaizsniedzamu, pēc kā viņš visu dzīvi tiecas. Strēlnieku nekad nepamet sajūta, ka tur, otrpus žoga, zāle ir zaļāka un debesis zilākas. Strēlniekam jāsaprot, ka laime, pēc kuras viņš tā tiecas, nav ārpusē. Tā nav ārpus viņa, ārējos apstākļos. Protams, šo tēzi var attiecināt uz visiem cilvēkiem, taču Strēlniekam ir visizteiktākā šī meklēšana- dzīšanās pēc kaut kā, ko viņš grib. Taču, ne vienmēr tas, ko Strēlnieks grib, ir tas, ko viņam vajag. Ja Strēlnieks saprastu, ka viss, ko viņš vēlas, jau ir tepat, tad iegūtu sen kāroto mieru.
Skorpions
Skorpiona lielākais izaicinājums ir nepadoties dzīves triecieniem, spēt saglabāt mīlestību pret dzīvi un cilvēkiem, pat, ja tie ir atstājuši sāpīgas rētas. Skorpiona kārdinājums ir vara, nauda un sekss. Tad nu arī viņa izaicinājums ir spēt atteikties no šīm tēmām- atlaist kontroli, negribēt vairāk par nepieciešamo (mantiskajā ziņā), kā arī, prast apvaldīt savas emocijas seksuālajā ziņā- nebūt greizsirdīgam, neļauties vētrainām kaislībām, dusmām. Ja Skorpions iemācās pieņemt notiekošo un nemēģina to mainīt (kontrolēt), ja viņš spēj iemīlēt savus apstākļus un mērķtiecīgi netiecas pēc mantas (naudas), kā arī spēj saglabāt iekšējo mieru, kad viņš tiek provocēts uz emociju izvirdumu, tad Skorpions var kļūt patiesi laimīgs.
Svari
Svaru izaicinājums ir visai sarežģīts. Tas sevī ietver prasmi būt viengabalainam, mērķtiecīgam katrā darbībā, lēmumā, emocijā. Grūtākais slēpjas tajā, ka jāsaprot sekojošais- visiem nekad nebūsi pietiekami labs. Neeksistē tāda pilnība un harmonija uz kādu Svari tiecas. Viņi vienmēr tiecas pēc tās it visā, arī paši sevī. Viņiem nopietnas grūtības sagādā savu negatīvo īpašību vai nepilnību pieņemšana, kā rezultātā, rodas iekšēja neapmierinātība. Apkopojot iepriekš rakstīto, var secināt, ka Svaru ceļš uz laimīgu dzīvi ved caur prasmi atbrīvoties no salīdzināšanas, vērtēšanas, šaubīšanās- gan par sevi, gan apkārtējiem, gan notikumiem.
Jaunava
Jaunavas izaicinājums, lai sasniegtu iekšējo mieru un pilnību, ir grūti izpildāms. Grūti tāpēc, ka tas prasa ļoti lielu iekšēju spēku un paļaušanos pašam uz sevi. Šis izaicinājums ir atteikšanās no „prāta”. Tā ir atteikšanās no lēmumu pieņemšanas, kas ir balstīti uz prātā nolemto. Jaunavām uzdevums ir iemācīties klausīties ar sirdi, spēt atšifrēt emociju nianses, nevis balstoties uz loģiku, bet balstoties uz sirdi. Loģiskā domāšana Jaunavām ir brīnišķīgi attīstīta, taču, lai viņas sasniegtu pilnību, ir jāsasniedz arī emocionālā inteliģence. Jums jāsaprot, ka prāts ir lielisks instruments, taču Jūs nedrīkstat ļaut šim instrumentam kļūt par noteicēju Jūsu dzīvē. Tas ir kā atlaist dārza šļūteni pa kuru šļācas ūdens- kādam šī šļūtene ir jātur, lai tā darbotos jēgpilni, lai tā aplaistītu dārzu, kur tas vajadzīgs, kā rezultātā, uzziedētu skaisti ziedi. Un tas, kam tā Jaunavu šļūtene jātur, ir nekas cits kā sirds- kā uz emocijām balstīta domāšana. Nevis balts vai melns, bet patīk vai nepatīk. Nevis izdevīgi vai nav izdevīgi, bet vai tas man sagādās prieku, vai nesagādās.
Lauva
Lauvu izaicinājums ir atteikšanās no uz Ego balstītas domāšanas. Šis izaicinājums, pēc būtības, ir visiem cilvēkiem, taču Lauvām visgrūtāk pārvaramais, jo viņām šis Ego ir ļoti izteikts. Ja Lauva ir spējīga darīt citam labu, neko negaidot pretī- ne atzinību, ne novērtējumu, tad tas Lauvai ir ievērojams sasniegums. Ja Lauva citu cilvēku intereses vai vēlmes ir spējīga nolikt augstāk par savējām- arī tas ir vērā ņemams sasniegums. Visi šie piemēri ir par atteikšanos no Ego- no bailēm par neizdošanos un savu sapņu nepiepildīšanu, no vērtēšanas- vai es esmu labs/slikts, vai viņš ir tāds vai šāds, no kontroles jeb gribas, lai viss norit tā, kā Lauva ir izdomājis. Ja Lauva spēj atteikties no šiem paradumiem un īpašībām, tad kļūst par Sauli, kas apspīd visus un izgaismo vistumšāko stūrīti. Viņa kļūst par nesavtīgas mīlestības iemiesojumu, pie kura gribas pieķerties, kad ir grūti.
Vēzis
Vēža izaicinājums ir pieņemt savas emocijas, taču nedzīvot tajās. Viņi spēj just vairāk, kā citi, līdz ar to, visu, kas notiek, arī spēcīgāk pārdzīvo, taču, nez kāpēc, paši par to kaunas. Tēlo no sevis nezin kādus stipriniekus, ka viņus nekas neskar un neietekmē. Ar prātu apspiež savas sajūtas. Uzaudzē sev bruņas. Bet tās bruņas, loģiski, ka ir smagas. Līdz ar to, skaidrs, ka grūti visu laiku stiept sev līdzi lieku smagumu. Vēzim, dzīves notikumiem, jāpieiet pragmatiski, saprotot, ka visam ir savs iemesls jeb mācība. Jāsaprot, ka nekas nenotiek tāpat vien. Un tad, kad kaut kas notiek, nevis ieslīgt emocijās, ne ar vienu par to nerunāt un iekšēji pārdzīvot, bet ārēji neko neizrādīt, bet gan, mēģināt notiekošajam pieiet racionāli- izrunāties, izanalizēt, kur ir Vēža kļūda, kur otra cilvēka kļūda un viss- palaist vaļā. Neturēt sevī ne aizvainojumu, ne dusmas, kuras visas pārtop šajās bruņās. Vēži tik daudz jūt, bet nesaprot, ko ar savām jūtām iesākt. Tad nu Vēžu ceļš uz laimi ir savas emocijas ielikt kaut kādos rāmjos, sakārtot, sastrukturizēt. Kāda jēga no vērtīgiem papīriem vai dokumentiem (emocijām), ja ir bardaks un neko nevar atrast, kad tas ir vajadzīgs. Tāpēc Vēzis nekārtīgajai istabai (iekšējai pasaulei) uzliek slēdzeni (bruņas) un vienkārši neiet tajā vairs iekšā. Secinājums- nepaturēt sāpi sevī, netēlot stiprās klintis un izanalizēt notiekošo ar prātu.
Dvīņi
Dvīņu izaicinājums ir būt mierā. Gan burtiski, gan pārnestā nozīmē. Burtiski, jo viņi nemitīgi grib visu un tūlīt, bieži ir nervozi, dīdās un trinās. Pārnestā nozīmē, jo Dvīņiem ir jāiemācās iedziļināties notiekošajā. Viņi visu tver ļoti virspusēji, acumirklīgi, jo viņiem liekas, ka dziļāk vairs nav kur, šķiet, ka viss ir atšifrēts. Taču, ja jau ir „atkosts” līdz kaulam, tad kāpēc bieži vien tā tēma jeb problēma atkārtojas? Dvīņi grib visu un tāpēc bieži dabū neko. Viņiem ir jākoncentrē sava enerģija uz vienu konkrētu lietu, uz vienu konkrētu darbību, pretējā gadījumā viņi to izšķiež nelietderīgi, negūstot pretī gaidīto. Dvīņu ceļš uz laimi ved caur iedziļināšanos gan savās, gan citu jūtās. Esiet kādreiz redzējuši Dvīni, kurš dziļdomīgi stundām skatās pa logu? Ja pat esat, tad pajautājiet viņam, vai viņš tajā brīdī domāja un analizēja kaut ko vienu vai 100 atsevišķas lietas? Droši vien, ka atbilde būs apliecinoša 2. variantam.
Vērsis
Vērša lielākais izaicinājums ir reaģēt. Tieši tā- reaģēt uz notiekošo, reaģēt uz cilvēka emocijām. Mijiedarbošanās, pielāgošanās apkārtējai videi viņam sagādā nopietnas grūtības. Ja Vērsis spētu būt spontāns, ar ātru reakciju un vēlmi uz komunikāciju- viņš būtu neievainojams tanks. Vērsis bieži vien izvēlas nogaidošo taktiku, kurā reaģēšana izpaliek. Principā, tā arī ir viņa reakcija- nogaidīt, ar domu, ka iespējams viss pats atrisināsies, vai gaidāmā vētra vispār aizies garām. Vērsis kustas tikai tad, kad ir galēja nepieciešamība. Ja viņš spētu palielināt savus apgriezienus ātri, tad būtu „pilns komplekts”. Vērsis ir mērķtiecīgs, taču viņam ir nepieciešams laiks, lai uzņemtu ātrumu. Kā mašīna, kurai ir lēns uzrāviens un sliktas bremzes. Jo, kad tiek līdz vēlamajam ātrumam, tad ir grūti apturams. Tāpēc Vērsis savu laimi sasniegs, ja sapratīs, ka laiks ir nauda, proti, tērēs laiku patiešām lietderīgām nodarbēm, un velti to nešķiedīs. Bieži vien, šī ātrā reaģēšanas trūkuma dēļ, viņš palaiž garām vai noguļ labas iespējas.
Auns
Auna izaicinājums ir apsvērt savu rīcību pirms tās veikšanas. Tā kā Auns ir ļoti mērķtiecīgs un impulsīvs, tad, bieži vien, dodas uz savu mērķi pa taisnāko ceļu nolīdzinot visu, kam viņš trāpās ceļā. Varbūt paši Auni ar to lepojas, jo ir baigie tanki, taču padomājiet, cik problēmas un pārpratumi būtu izpalikuši, ja Jūs pirms rīkotos, padomātu, kā labāk. Auns vienmēr grib visu pa savam, viņš nelabprāt ieklausās pārējos, par diplomātiju nemaz nerunājot. Tieši šis ir viņa klupšanas akmens, kuru no sava dārziņa aizsviežot, Auns sasniegtu iekšējo miera un laimes sajūtu. Ir labi būt enerģiskam, spontānam, ašam, taču jāpadomā, kādas sekas tas atstāj un kā ietekmē apkārtējos. Auns redz mērķi un skrien tam virsū, jo zina, ka ar savu masu un ragiem noliks otru augšpēdus. Bet, ne vienmēr Auna pretinieks ir muļķis, kuru var paņemt vienkārši ar pārspēku. Pretinieks var paredzēt, ka Auns tā darīs un tajā brīdī, kad Auns jau ir uzņēmis ātrumu, galvu nepacēlis, skrien mērķi, pats paiet sāņus un mērķa vietā nolikt metāla sienu. Aunam būs sāpīgi, bet pretiniekam smieklīgi. Protams, tas ir ļoti vispārīgs salīdzinājums, Auni nav nekādi muļķi. Vienkārši, viņu impulsivitāte un neapdomība bieži vien pašiem ļoti iegriež.
