Eņģelis nevarēja noticēt savām ausīm.
– Un tā ir standarta komplektācija? Šeit taču ir darbs veselai nedēļai!
– Nē, – atbildēja Visaugstākais, – Es visu pabeigšu šodien, un viņa būs mana mīlule.
Eņģelis vairāk neko pretī nerunāja, bet piegāja un pieskārās pēdējam Dieva projektam.
– Oho, viņa ir tik maiga un mīksta!
– Jā, – izsaucās Dievs, – bet šajā maigumā slēpjas spēks un izturība, kādu tu nemaz nevari iedomāties. Es ilgi domāju par to, kā savienot trauslumu un jaudīgumu, skaistumu un spēku – un pavisam nesen atradu risinājumu. Un, tā kā visi pārējie projekti jau ir gatavi un noslēgti, es visus šos jaunumus iemiesošu sievietē.
– Vai tiešām viņa būs vēl arī domājoša radība? – nespēja noticēt eņģelis.
– Gan domājoša, gan skaista, gan dziļi jūtoša, – atbildēja Dievs.
Eņģelis apbrīnā paskatījās uz sievieti.
– Patiešām skaista. Laikam visskaistākā tevis radītā būtne.
Viņš pieskārās pie viņas sejas:
– Liekas, ka no visu īpašību pārbagātības viņā radusies sūce.
– Nē, tā nav sūca, – nosmējās Dievs. – Tās ir asaras. Tajās pārvērtīsies un aizies visas viņas bēdas, vientulība, ciešanas un skumjas.
Eņģelis bija patiesi iespaidots.
– Dievs, tu visu esi izdomājis. Sieviete patiešām sanāca pārsteidzoša!
– О, jā! – atsaucās Visuvarenais. – Viņa ir lieliska. Viņa piepildīs pasauli ar skaistumu, bet viņas spēks spēs pārsteigt pat vīrieti. Viņā spēs sadzīvot viss, pat pretstati. Viņa spēs smaidīt pat tad, kad gribēsies raudāt, un palīdzēt draugam pat tad, kad pašai būs vajadzīga palīdzība. Viņas spēki, īpašības un palīdzība tuvākajam parādīsies it visur, pat skatienā…
Eņģelis stāvēja un gluži kā apburts skatījās uz sievieti. Un Dievs nopūtās:
– Diemžēl bāzes komplektācija nav iespējama bez viena trūkumu, kuru pat es neesmu spējīgs izmainīta. Mēs radām visus priekšnosacījumus, bet nevaram valdīt pār prātu. Sievietei pašai pie tā ir jānonāk un jāizlabo, savādāk tas sabojās visu viņas dzīvi.
– Kas tas ir? – izbrīnījās eņģelis.
– Viņa neapzinās savu vērtību.