Tine Romana Holtegārda bija gleznotāja, kura dzīvoja ar savām divām meitām un vīru Jensu idilliskā vecā lauku mājā. Par nozieguma pastrādāšanu policijai paziņoja pati 15 gadīgā slepkava Lisa Borha. Telefonā viņa teica: “Es dzirdēju manas mātes kliedzienus, un dārzā bija balts vīrietis,” viņa apgalvoja. “Lūdzu, nāciet šeit visur ir asinis!”
Pirms uzbrukuma veikšanas viņa youtube vietnē bija visu vakaru skatījusies Islāma valsts veidotus nāves sodu video.
Kad policija ieradās, meitene sēdēja dzīvojamā istabā uz krēsla ar savu viedtālruni un atkal skatījās video no YouTube. Nepaceļot acis, viņa norādīja ar pirkstiem policijai, kur atrodas mātes līķis.
Viņas māte burtiski mirka asinīs no 20 dūrieniem. Citādi māja bija tukša. Vīrs bija devies īsā braucienā, savukārt meitenes dvīņumāsa dažus mēnešus iepriekš bija izvākusies no mājas – viņa vairs nespēja paciest, ka māsa un māte caurām dienām no rīta līdz vakaram strīdējās.
Policijai Lisas neieinteresētība mātes nāvē likās dīvaina. Pat tad, kad viņi teica, ka viņas māte ir mirusi, meitene tikai paraustīja plecus.
Drīz pēc tam, policija aizturēja gan Lisu Borhu, gan viņas draugu – Bahtiaru Muhamedu Abdullu (29 gadi).
Tiesa meiteni atzina par vainīgu savas mātes noduršānā.
Tiesas procesa gaitā kļuva skaidrs, cik daudz nogalinātā māte cīnījās par savu meitu – tik daudz , ka viņai bija jāmaksā ar savu dzīvību.
Lisa bija sadraudzējusies ar dažiem arābu vīriešiem no tuvējā patvēruma centra. Vienā no viņiem – īpaši radikālā islāmistā – viņa galu galā iemīlējās. Viņa arvien vairāk pievērsās Islāmam un vēlējās pat doties uz Sīriju.
Tad izrādījās, ka cilvēks, kurā viņa iemīlējās, bija precējies un viņam bija sieva un bērni Zviedrijā. Viņš pameta meiteni un devās atpakaļ uz Zviedriju. Mierinājumu viņai sniedza tieši aizturētais Bahtiars Muhameds Abdula no Irākas. Abi kļuva tuvi draugi. Tiesā viņi apgalvoja, ka ir tikai draugi, tomēr ir pamatotas aizdomas, ka tas neatbilst patiesībai.
Māte vēlējusies, ka Lisa beidz satikties ar saviem arābu draugiem un atkal dzīvotu normālu pusaudža dzīvi.
Prokurore Karina Skou norāda: “Šī slepkavība bija aukstasinīga, un veikta dzīvnieciskas dabas iespaidā”! Tiesā Lisa apvainoja savu draugu Bahtiaru. Viņš savukārt apsūdzēja Lisu, apgalvojot, ka viņa piezvanījusi puisim tikai tad, kad māte jau bija mirusi. Viņš atradies mājā tikai lai palīdzētu Lisai. Abi vairākkārt grozīja savas liecības pat sēžot tiesas priekšā.
Fakts ir tāds, ka Bahtiars vairs nebija uz vietas, kad mājā ieradās policija. Tomēr izmeklētāji atrada puiša pirkstu nospiedumus mātes guļamistabā.
Tiesas abus atzina par vainīgiem kopīgas slepkavības veikšanā. Kurš tieši veicis dūrienus gan noskaidrot neizdevās. Lisai Borhai tika piespriesti deviņi gadu cietumā (no kuriem, pirmais stingra režīma jaunatnes kolonijā, bet pēc 16 gadu sasniegšanas – cietumā.)
Bakhtiaram Abdulam piespriesti 13 gadi aiz restēm. Abiem ir jāmaksā mirušās sievietes radiniekiem sāpju nauda. Pēc soda izciešanas Bakhtiars uz visiem laikiem tiks izraidīts no Dānijas.
Lielāko sodu, iespējams gan, Lisa, tomēr, jau ir saņēmusi: Ne viņas patēvs, vai pat viņas dvīņu māsa nevēlas ar meiteni jebkādus kontaktus. Lisai ar dvīņu māsu bērnībā bija ļoti ciešas attiecības. Kad viņas dvīņu māsa liecināja tiesā, viņa NE REIZI nepaskatījās Lisas virzienā. Pat tad, kad Lisa raudāja, dvīņu māsa viņai neveltīja nevienu pašu skatienu.