Nesen viņš bija kādā lauku ciemā Ziemeļdakotā, kur apstājās, lai nofotografētu degošu atkritumu kaudzi. Fotogrāfēšanas laikā viņš dzirdēja kādu vāju skaņu, bet nevarēja atklāt tā avotu…
Bet, kad Karloss uzmanīgi paskatījās uz fotogrāfijām cauri zariem un krūmiem, viņš pēkšņi ieraudzīja mazu kaķēnu…Nabaga radījumu bija pilnībā apņēmušas liesmas!
“Man bija jādara viss iespējamais, lai glābtu šo mazo radībiņu” – atceras Karloss.
Piemeklējis piemērotu koku, viņš spēja izņemt no zaru kaudzes kaķēnu, kura spalva bija ugunī. Bija redzams, ka kaķēns elpo pēdējiem spēkiem. Izrādījās, ka blakus bija viņa brālītis un māsiņa. Viņš ielika viņus kastē un steidzās pie vetārsta.
Kaķēns bija ļoti sliktā stāvoklī. “Visas četras ķepiņas bija klātas ar apdegumiem. Citam kaķēnam nebija nekādu traumu, bet viņa stāvoklis bija slikts, jo bija saindējies ar oglekļa monoksīdu”.
Trešais kaķēns, kuram deva iesauku Piro, cieta no trešās pakāpes apdegumiem. Manijam, otrajam kaķēnam, bija problēmas ar elpošanu.
Bija skaidrs, ka kaķēniem būs nepieciešams papildus laiks, lai pilnībā atveseļotos. Bet vispārsteidzošākais bija tas, ka Karloss bija nolēmis viņus visus ņemt pie sevis uz mājām.
“Mēs kopā daudz ko pārdzīvojām” – saka Karloss. Neatkarīgi no tā, vai Karloss paņems visus kaķēnus, viņiem ir jābūt pateicīgiem Karlosam: jo viņš uzdāvināja viņiem otro iespēju dzīvot!