Kad man palika 17 gadi un es sāku staigāt uz randiņiem, pārnācu ap 21:00-21:30, viņa mani saukāja par prostitūtu. Viņai vienmēr bija ļoti svarīgi, ko par mums domā kaimiņi, mūsu dzīves galvenais uzdevums bija – nedarīt viņai kaunu kaimiņu priekšā. Protams, brālim tika atļauts daudz vairāk nekā man, radinieku acīs viņš vienmēr tika attaisnots, tomēr manas kļūdas tika apspriestas visos sīkumos. Tāpēc es kļuvu vēl sliktāka. Par spīti mātei.
Šobrīd esmu precējusies. Nesen sāku apmeklēt trenažieru zāli. Arī par to viņa pamanās man pārmest, ka šo naudu labāk varēju iztērēt bērnam pārtikai. Nesen es devos uz epilāciju, viņa paspēja izspļaut: ”Un kuru vietu tad tu šoreiz epilēji?” Tas notika brāļa priekšā. Protams, ar zemtekstu – man nav ko darīt, un es nesaprātīgi tērēju naudu.
Mēs sastrīdējāmies, šoreiz es pateicu visu, ko par viņu domāju. Kā ar viņu tagad kontaktēties? Man vienmēr bija licies, ka pieaugot attiecības mainīsies, tomēr viss ir tāpat, kā bērnībā.
[…] LASI VĒL: Es pati jau sen esmu mamma, bet mana māte man visu laiku aizrāda […]