Premjerministrs Sebastians Lekornu atkāpās mazāk nekā dienu pēc viņa kabineta iecelšanas, sabiedējot jau tā piesardzīgos investorus.
Šīs ziņas satricināja jau tā piesardzīgos investorus, samazinot akciju cenas un palielinot obligāciju ienesīgumu, un tirgotāji pieprasīja augstāku prēmiju par riskantajiem Francijas parādiem.
Aptuveni plkst. 10.30 pēc Centrāleiropas vasaras laika CAC 40 indekss bija samazinājies par aptuveni 2 % līdz 7916,36. Francijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga par septiņiem bāzes punktiem līdz 3,58 %, palielinot starpību ar Vācijas obligāciju ienesīgumu līdz deviņu mēnešu augstākajam līmenim.
Tikmēr eiro kritās pret lielāko daļu valūtu, izņemot Japānas jenu, ievērojami samazinoties par 0,55 % pret dolāru.
Francijas aizdevēju Société Générale, BNP Paribas un Crédit Agricole akcijas kritās attiecīgi par 6,21 %, 5,28 % un 4,85 %.
Lekornu atkāpšanās no amata, kas notika pēc tam, kad tika kritizēts jaunā kabineta sastāvs, vēl vairāk aptumšojot Francijas izredzes, meklējot izeju no budžeta krīzes, kas ir gāzusi vairākas valdības.
Valstī mazāk nekā divu gadu laikā ir bijuši pieci premjerministri, jo centriski, kreisi un galēji labējās partijas nespēj vienoties par risinājumu Francijas parāda problēmas risināšanai.
Valsts parāds pašlaik pārsniedz 3 triljonus eiro, kas ir aptuveni 114% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un nespēja līdzsvarot grāmatvedību ir sagrauzusi investorus.
“Pieaugošā iekšpolitikas sadrumstalotība un polarizācija… vājina politiskās sistēmas spēju veikt ievērojamu fiskālo konsolidāciju,” sacīja ASV aģentūra Fitch, kad tā pagājušajā mēnesī pazemināja Francijas kredītreitingu.
Lekornu priekštecis Fransuā Bairū centās risināt Francijas parāda problēmu, samazinot 2026. gada budžetu par 44 miljardiem eiro, lai gan viņa taupības priekšlikumi, kas ietvēra divu dienu valsts svētku saīsināšanu, galu galā noveda pie viņa krišanas.
Politiķi tagad nonākuši strupceļā, jo kreisi noskaņotie tiesneši cenšas panākt lielākus nodokļus bagātajiem, lai segtu Francijas fiskālo deficītu, un šim risinājumam iebilst uzņēmējdarbību atbalstošie tiesneši. Arī sociālisti meklē mazāk ambiciozu parāda samazināšanas mērķi.
Prezidentam Emanuelam Makronam tagad ir ierobežotas manevrēšanas iespējas, jo jaunais premjerministrs no tās pašas politiskās nometnes, visticamāk, nonāks pie tā paša gala kā viņa priekšgājēji. Tāpēc Makrons var izvēlēties kandidātu no opozīcijas vai arī atlaist parlamentu, izraisot vēlēšanas.
“Lekornu negaidītā atkāpšanās ievērojami palielina spiedienu uz Emanuelu Makronu atlaist Nacionālo asambleju un izsludināt pirmstermiņa likumdošanas vēlēšanas. Mēs uzskatām, ka šis tagad ir visticamākais scenārijs,” sacīja Leo Barinku, vecākais ekonomists Oksfordas Ekonomikas institūtā.
Pastāv arī iespēja, ka Makrons varētu izsludināt pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas, lai gan šāds solis būtu ļoti neparasts.
“Obligāciju ienesīguma starpības ir palielinājušās, taču plašāka ekonomiskā ietekme, visticamāk, paliks ierobežota,” turpināja Barinku. “Politiskā nestabilitāte ir kļuvusi par neatņemamu Francijas ainavas iezīmi, un ne uzņēmumi, ne tirgi, visticamāk, būtiski nemainīs savus uzskatus pēc kārtējās mazākuma valdības krišanas. Fiskālā konsolidācija nenotiks, bet tā nekad arī nebija iespējama.”