Dienvidkorejas prezidents Lī Džē Mjons ceturtdien paziņoja, ka Dienvidkorejas uzņēmumi, visticamāk, vilcināsies saglabāt vai veikt tiešas investīcijas Amerikas Savienotajās Valstīs, ja ASV neuzlabos savu vīzu sistēmu Korejas strādniekiem.
Preses konferencē, kas veltīta 100 dienām amatā, Lī aicināja uzlabot ASV vīzu sistēmu, runājot par 4. septembra imigrācijas reidu Džordžijā, kura rezultātā tika arestēti vairāk nekā 300 Dienvidkorejas strādnieki akumulatoru rūpnīcā, kas tiek būvēta plašajā Hyundai automašīnu rūpnīcā.
Lī paziņoja, ka Korejas strādnieki piektdien tiks nogādāti mājās ar čarterreisu pēc sarunām ar ASV. Plašā aizturēšana Džordžijas štatā un ASV varas iestāžu publicētais video, kurā redzami daži strādnieki, kas tiek pieķēdēti un aizvesti, izraisīja plašu sašutumu un nodevības sajūtu Dienvidkorejā.
Reids notika mazāk nekā divas nedēļas pēc prezidenta Donalda Trampa un Lī samita un tikai dažas nedēļas pēc tam, kad valstis jūlijā panāca vienošanos, kas pasargāja Dienvidkoreju no Trampa administrācijas augstākajiem tarifiem, bet tikai pēc tam, kad Seula solīja 350 miljardus dolāru (300 miljardus eiro) jaunās ASV investīcijās.
Gan Lī liberālās Demokrātiskās partijas, gan konservatīvās opozīcijas likumdevēji nosodīja aizturēšanas kā nekaunīgas un pārgalvīgas, savukārt Dienvidkorejas lielākais laikraksts salīdzināja reidu ar “trušu medībām”, ko ASV imigrācijas iestādes veica dedzībā, lai sasniegtu Baltā nama mērķi – 3000 arestu dienā.
Preses konferencē Lī sacīja, ka Dienvidkorejas un ASV amatpersonas apspriež iespējamus ASV vīzu sistēmas uzlabojumus, piebilstot, ka saskaņā ar pašreizējo sistēmu Dienvidkorejas uzņēmumi “nevar nevilcināties” par tiešu investīciju veikšanu ASV.
ASV varas iestādes paziņoja, ka daži no aizturētajiem darbiniekiem ir nelikumīgi šķērsojuši ASV robežu, savukārt citi ir ieceļojuši likumīgi, bet viņiem ir beidzies vīzu termiņš vai viņi ir ieceļojuši ar vīzu atcelšanu, kas viņiem aizliedz strādāt.
Tomēr Dienvidkorejas eksperti un amatpersonas sacīja, ka Vašingtona vēl nav reaģējusi uz Seulas ilgstošo prasību nodrošināt vīzu sistēmu kvalificētu Korejas strādnieku uzņemšanai, lai gan tā ir spiedusi Dienvidkoreju paplašināt rūpnieciskās investīcijas ASV.
Dienvidkorejas uzņēmumi ir paļāvušies uz īstermiņa viesu vīzām vai elektronisko ceļošanas atļauju sistēmu, lai nosūtītu strādniekus uz ASV ražotņu atvēršanai un citu iestatīšanas uzdevumu veikšanai, kas jau gadiem ilgi ir lielā mērā tikusi pieļauta.
Lī sacīja, ka tas, vai ASV izveidos vīzu sistēmu, kas ļaus Dienvidkorejas uzņēmumiem nosūtīt kvalificētus darbiniekus uz rūpniecības objektiem, “lielā mērā ietekmēs” Dienvidkorejas turpmākās investīcijas ASV.
Lī sacīja, ka reids parādīja “kultūras atšķirības” starp abām valstīm tajā, kā tās risina imigrācijas jautājumus.
“Dienvidkorejā mēs redzam amerikāņus ierodamies ar tūristu vīzām, lai mācītu angļu valodu privātās pamatskolās — viņi to dara visu laiku, un mēs to neuztveram pārāk augstu, tā ir vienkārši kaut kas, ko mēs pieņemam,” sacīja Lī.
“Taču Amerikas Savienotās Valstis acīmredzami tā nedomā. Turklāt ASV imigrācijas iestādes apņemas stingri aizliegt nelegālo imigrāciju un nodarbinātību, kā arī veikt deportācijas dažādos agresīvos veidos, un mūsu cilvēki nejauši tika pieķerti vienā no šiem gadījumiem,” viņš piebilda.
Dienvidkoreja un ASV vienojas par darba grupu vīzu jautājumu risināšanai
Pēc tikšanās ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio Vašingtonā Dienvidkorejas ārlietu ministrs Čo Hjuns trešdien paziņoja, ka ASV amatpersonas ir vienojušās atļaut Džordžijā aizturētajiem darbiniekiem vēlāk atgriezties, lai pabeigtu darbu objektā. Viņš piebilda, ka valstis vienojās izveidot kopīgu darba grupu diskusijām par jaunas vīzu kategorijas izveidi, lai Dienvidkorejas uzņēmumiem būtu vieglāk nosūtīt savus darbiniekus strādāt uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Pirmdien ASV Čo likumdevējiem sacīja, ka vairāk Dienvidkorejas strādnieku ASV varētu būt neaizsargāti pret turpmākām represijām, ja vīzu jautājums netiks atrisināts, taču sacīja, ka Seulai vēl nav aplēses par to, cik daudz varētu būt apdraudēti.
Džordžijas akumulatoru rūpnīca ir viena no vairāk nekā 20 lielākajām rūpniecības vietām, ko Dienvidkorejas uzņēmumi pašlaik būvē Amerikas Savienotajās Valstīs. Starp tām ir citas akumulatoru rūpnīcas Džordžijā, pusvadītāju rūpnīca Teksasā un kuģu būves projekts Filadelfijā, nozarē, ko Tramps bieži ir uzsvēris saistībā ar Dienvidkoreju.
Mins Džonhuns, Dienvidkorejas Nacionālās diplomātiskās akadēmijas profesors, sacīja, ka galvenokārt Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāatrisina šis jautājums, vai nu ar likumdošanas palīdzību, vai veicot administratīvus pasākumus, lai paplašinātu īstermiņa darba vīzas apmācības nolūkos.
Viņš teica, ka būtu kļūda nenovērtēt Dienvidkorejas sabiedrības sašutumu par aizturēšanām Gruzijā, kas notika pēc tam, kad Lī valdība solīja ieguldīt simtiem miljardu dolāru ASV rūpniecības investīcijās, ņemot vērā darba tirgus lejupslīdi dzimtenē.
Mins sacīja, ka bez ASV vīzu politikas atjaunināšanas “Korejas uzņēmumi vairs nevarēs sūtīt savus darbiniekus uz Amerikas Savienotajām Valstīm, radot neizbēgamas kavēšanās objektu paplašināšanā un citās ražošanas darbībās, un kaitējums atgriezīsies ASV ekonomikā.”