Ķīna piektdien paziņoja, ka ir apstiprinājusi papildu informāciju par tirdzniecības regulējumu, tostarp retzemju elementu eksportu.
ASV un Ķīna tagad ir parakstījušas tirdzniecības līgumu, piektdien paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrija, tādējādi vēl vairāk saskaņojot abu valstu ekonomikas pēc liela tirdzniecības konflikta draudiem.
Publicētajā paziņojumā teikts, ka Ķīna turpinās apstiprināt kontrolējamo preču eksporta atļaujas un ka ASV “attiecīgi atcels virkni ierobežojošu pasākumu, kas veikti pret Ķīnu”.
Paziņojums tika sniegts pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdienas vakarā Baltajā namā žurnālistiem paziņoja, ka abas valstis ir panākušas vienošanos.
“Mēs vakar parakstījām vienošanos ar Ķīnu,” viņš teica, nesniedzot sīkāku informāciju.
Sākotnējās sarunas Ženēvā maija sākumā lika gan Ķīnai, gan ASV atlikt ievērojamus tarifu paaugstinājumus, kas draudēja iesaldēt lielu daļu tirdzniecības starp abām valstīm. Vēlākās sarunas Londonā noteica sarunu ietvaru, un Trampa pieminētā vienošanās, šķiet, oficiāli apstiprināja šo vienošanos.
Par ko varētu būt šis ietvars
Ķīna šīs nedēļas sākumā paziņoja, ka paātrina retzemju elementu, materiālu, ko izmanto augsto tehnoloģiju produktos, piemēram, elektriskajos transportlīdzekļos, eksporta apstiprināšanu. Pekinas ierobežojumi retzemju elementu eksportam ir bijis galvenais strīdus punkts.
Ķīnas Tirdzniecības ministrija ceturtdien paziņoja, ka Pekina paātrina retzemju elementu eksporta licenču pieteikumu pārskatīšanu un ir apstiprinājusi “noteiktu skaitu atbilstošu pieteikumu”.
Minerālu eksporta kontrole acīmredzot aizēnoja tarifus jaunākajā tirdzniecības sarunu kārtā starp Pekinu un Vašingtonu pēc tam, kad Ķīna aprīlī noteica atļauju prasības septiņiem retzemju elementiem, draudot traucēt automašīnu, robotu, vēja turbīnu un citu augsto tehnoloģiju produktu ražošanu ASV un visā pasaulē.
Maijā Ženēvā noslēgtā vienošanās aicināja abas puses samazināt soda tarifu paaugstinājumus, kas tika noteikti, Trampam saasinot tirdzniecības konfliktu un strauji paaugstinot importa nodevas.
Daži augstāki tarifi, piemēram, Vašingtonas noteiktie saistībā ar fentanila tirdzniecību, kā arī nodevas alumīnijam un tēraudam, paliek spēkā.
Straujais politikas maiņas process negatīvi ietekmē abas pasaules divas lielākās ekonomikas.
ASV ekonomika no janvāra līdz martam saruka par 0,5% gadā, daļēji tāpēc, ka imports pieauga, jo uzņēmumi un mājsaimniecības steidzās pirkt ārvalstu preces, pirms Tramps varēja tām noteikt tarifus.
Ķīnā rūpnīcu peļņa maijā samazinājās par vairāk nekā 9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un lielu daļu no šī krituma cieta autoražotāji. No janvāra līdz maijam tā samazinājās par vairāk nekā 1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Tramps un citas ASV amatpersonas ir norādījušas, ka sagaida tirdzniecības līgumu noslēgšanu ar daudzām citām valstīm, tostarp Indiju.