Eiro kurss attiecībā pret dolāru ir pieaudzis līdz 1,0850, dzēšot zaudējumus, kas bija pēc Trampa uzvaras vēlēšanās.
Martā eiro ir piedzīvojis dramatisku atgriešanos, dzēšot visus zaudējumus, kas radušies kopš Donalda Trampa uzvaras vēlēšanās 2024. gada novembrī.
ASV ekonomisko lēmumu un Vācijas fiskālā pārveidojuma kombinācija ir palielinājusi vienotās valūtas kursu līdz 1,0850 pret dolāru pēc 4,4% pieauguma pagājušajā nedēļā, kas ir spēcīgākais nedēļas pieaugums kopš 2009. gada marta.
Lai gan daži analītiķi to uzskata par ilgstoša rallija sākumu, citi brīdina, ka ar Vācijas fiskālajiem plāniem saistītie izpildes riski un draudošie ASV tarifi var ierobežot turpmākus ieguvumus.
U-pagrieziens Vācijas fiskālajā politikā veicina optimismu
Īstais eiro rallija katalizators ir bijusi Vācijas bezprecedenta fiskālā novirze. CDU/CSU vadītā koalīcija ir nākusi klajā ar plāniem reformēt valsts stingro parādu bremzi un izveidot 500 miljardu eiro infrastruktūras fondu, kura mērķis ir atdzīvināt izaugsmi un palielināt aizsardzības izdevumus.
Reformām nepieciešamas konstitucionālas izmaiņas, kas nozīmē, ka gaidāmajam kancleram Frīdriham Mercam būs jāsaņem divu trešdaļu parlamenta atbalsts, kas, iespējams, prasīs piekāpšanos Zaļajiem.
“Ja šie pasākumi tiks pieņemti, tie pozitīvi ietekmēs Vācijas ekonomiku,” teikts Danske Bank paziņojumā. Banka paredz, ka pakete tiks pieņemta nākamnedēļ ar Zaļās partijas atbalstu.
Šis fiskālais U-pagrieziens notiek izšķirošā brīdī. Jaunākie dati liecina, ka Vācijas rūpnieciskā ražošana janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2%, pārspējot gaidīto par 1,5%.
Apvienojumā ar valdības plāniem veikt liela mēroga investīcijas, uzlabojas Eiropas lielākās ekonomikas perspektīvas.
ASV ekonomikas atdzišana: investori pārdomā dolāra izņēmuma līmeni
Nenoteiktība par tirdzniecības tarifiem apvienojumā ar drūmajām prognozēm par ASV ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī ir likusi investoriem pārvērtēt tirdzniecību, kas iepriekš deva priekšroku dolāram un ASV akciju tirgiem kā primārajam ieguldījumam.
Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Džeroms Pauels pagājušajā nedēļā atzīmēja pieaugošo ekonomisko nenoteiktību, jo nodarbinātības dati norādīja uz darba tirgus atdzišanu. Tikmēr Atlantas Fed GDPNow modelis liecina, ka pirmā ceturkšņa izaugsme varētu samazināties pat par 2,4%.
ECB likmju samazināšana: ne tik strauji
Lai gan Eiropas Centrālā banka (ECB) pagājušajā nedēļā nodrošināja plaši gaidīto likmju samazinājumu par 25 bāzes punktiem, politikas veidotāji joprojām ir piesardzīgi attiecībā uz turpmāku mīkstināšanu. ECB Valdes locekle Izabela Šnābele brīdināja, ka inflācija, visticamāk, saglabāsies virs 2% ilgāku laiku, pirms tā turpinās samazināties.
Danske Bank tagad apšauba, vai nākamais likmju samazinājums notiks jau aprīlī. “Mēs neesam tik pārliecināti par samazinājumu aprīlī pēc ECB sanāksmes martā,” sacīja banka.
Tā kā eirozonas cikliskā atveseļošanās kļūst arvien straujāka un inflācijas riski joprojām ir paaugstināti, daži analītiķi saskata mazāk vietas agresīvai ECB mīkstināšanai.
“Cerības uz papildu ECB likmju samazināšanu kļūst arvien neskaidrākas,” sacīja Boriss Kovacevičs, Convera globālais makrostratēģis.