Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja bāzes procentu likmi par ceturtdaļpunktu līdz 2,5%, jo inflācija tuvojas 2% un izaugsme joprojām ir vāja.
ECB ceturtdienas pēcpusdienā marta sanāksmē samazināja procentu likmes, kā to bija paredzējuši analītiķi.
No 2025. gada 12. marta noguldījumu iespējas, galveno refinansēšanas operāciju un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes tiks samazinātas attiecīgi līdz 2,50%, 2,65% un 2,90%.
Galveno refinansēšanas operāciju procentu likme ir likme, ko bankas maksā, aizņemoties naudu no ECB uz vienu nedēļu, savukārt noguldījumu iespējas likmi bankas var izmantot, lai veiktu noguldījumus uz nakti Eurosistēmā. Savukārt aizdevumu iespējas uz nakti likme piedāvā Eurosistēmas kredītus uz nakti bankām.
“Monetārā politika kļūst ievērojami mazāk ierobežojoša, jo procentu likmju samazinājumi padara jaunus aizņēmumus lētākus uzņēmumiem un mājsaimniecībām un pieaug aizdevumu pieaugums,” teikts ECB paziņojumā.
“Tajā pašā laikā pretvējš finansēšanas nosacījumu atvieglošanai ir saistīts ar iepriekšējo procentu likmju paaugstināšanu, kas joprojām ietekmē kredītu krājumus, un kreditēšana kopumā joprojām ir vāja. Ekonomika saskaras ar nepārtrauktiem izaicinājumiem, un darbinieki atkal ir samazinājuši savas izaugsmes prognozes – līdz 0,9% 2025. gadā, 1,2% 2026. gadā un 1,3% 2027. gadā.”
Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad inflācija eirozonā februārī atdzisusi līdz 2,4%, kas ir augstāka par prognozētajiem 2,3%.
Lai gan cenu spiediens tuvojas ECB 2% mērķim, kopējo cenu galvenokārt palielināja pakalpojumu inflācija, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu sasniedza 3,7%.
Arī patēriņa cenas mēneša griezumā no janvāra pieauga par 0,5%, kas ir straujākais pieaugums kopš 2024. gada aprīļa.
Raugoties nākotnē, tirdzniecības konflikta izredzes ar ASV palielina iespēju, ka šīs kopsummas varētu pieaugt. ASV prezidents Donalds Tramps draud ar 25% muitas tarifu ES importam, un bloks ir brīdinājis, ka reaģēs ar savām nodevām.
Vēl viens faktors, kas sarežģī eirozonas ekonomisko nākotni, ir Krievijas iebrukums Ukrainā. Jaunajai ASV administrācijai atceļot militāro atbalstu Ukrainai, ES dalībvalstīm ir jāpalielina savs militārais budžets, palielinot izdevumu un parāda līmeni.
“Tas nav neiespējami”, ka ceturtdienas likmes samazinājums ir pēdējais ciklā, sacīja S&P Global Ratings galvenais EMEA ekonomists Silveins Broiers.
“Saglabājas augšupvērsti inflācijas riski, īpaši ar algām, un, ja paskatās uz banku kreditēšanas aptauju, jaunu aizdevumu plūsmu vai naudas pieauguma sadalījumu, empīriskie pierādījumi liecina, ka ECB likmes jau vairs neierobežo pieprasījumu.”
Pārvaldot esošos riskus, politikas veidotāji apzinās arī vājo izaugsmi visā eirozonā. 2024. gada pēdējā ceturksnī sezonāli izlīdzinātais IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eirozonā pieauga par 0,1%, bet ES par 0,2%, liecina Eurostat dati.
“Eirozonas ekonomika ceturtajā ceturksnī uzrādīja nedaudz labākus rezultātus, nekā tika uzskatīts iepriekš, taču izaugsme joprojām bija ārkārtīgi vāja, un pirmās pazīmes liecina, ka 2025. gada sākums bija lēns,” sacīja Capital Economics galvenā eirozonas ekonomista vietnieks Džeks Alens-Reinolds.
“Galvenais ir tas, ka 0,1% paplašināšanās diez vai ir kaut kas tāds, par ko satraukties,” viņš piebilda.
Pāri Atlantijas okeānam Federālo rezervju sistēma nākamo monetārās politikas lēmumu pieņems 19. martā. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā ASV procentu likmes tiks samazinātas divas vai trīs reizes, lai gan šīs izmaiņas varētu notikt vēlāk šajā gadā.