Kanāda, kas vairākas nedēļas gatavojās tirdzniecības konfliktam ar ASV, pagaidām ir izvairījusies no tarifiem, kurus Donalds Tramps draudēja piemērot valstij, tiklīdz viņš stāsies amatā.
Taču Tramps pirmdien paziņoja, ka tarifi Kanādai un Meksikai varētu tikt noteikti 1. februārī, jo viņš deva rīkojumu federālajām amatpersonām pārskatīt ASV tirdzniecības attiecības, lai noskaidrotu, vai tajās nav negodīgas prakses, tostarp attiecības ar Kanādu, Meksiku un Ķīnu.
Pirms inaugurācijas Tramps solīja piemērot importa nodevas 25% apmērā Kanādai un Meksikai, kā arī 10% apmērā pasaules importam un 60% apmērā Ķīnas precēm.
Tramps, kurš pirmdien nodeva zvērestu, savā inaugurācijas uzrunā brīdināja, ka ASV “piemēros tarifus un nodokļus ārvalstīm, lai bagātinātu mūsu pilsoņus”.
Pirmdien Kanādas amatpersonas sākotnēji šķita atvieglotas par pārskatīšanas rezultātā piešķirto atvieglojumu, taču brīdināja, ka tarifu draudi joprojām ir reāli.
Kanāda ir ļoti atkarīga no tirdzniecības ar ASV, jo aptuveni 75 % tās eksporta ir vērsti uz dienvidiem.
Pēc tam vēlā vakarā Tramps Ovālā kabinetā žurnālistiem sacīja, ka apsver 1. februāri kā datumu, kad viņa administrācija varētu piemērot 25% nodevas Kanādai un Meksikai.
Kanādas finanšu ministrs Dominiks Leblanks norādīja, ka Trampa draudi par tarifiem nav nekas jauns.
“Tam nevajadzētu būt pārsteigumam,” viņš teica. “Vienīgais, ko esam iemācījušies, ir tas, ka prezidents Tramps brīžiem var būt neparedzams.”
Novembrī Tramps paziņoja, ka viņa administrācija piemēros visaptverošus muitas tarifus Kanādas un Meksikas precēm, lai piespiestu šīs valstis cīnīties pret nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandu uz ASV.
Kanādas ārlietu ministre Melānija Džolija pagājušajā nedēļā brīdināja, ka tarifi varētu izraisīt “lielāko tirdzniecības konfliktu starp Kanādu un ASV pēdējo desmitgažu laikā”.
Otava gatavo prettarifus, atbildot uz šiem draudiem, kuru vērtība, kā ziņots, ir miljardiem dolāru.
Premjerministra Džastina Trūdo kabineta locekļi ir pulcējušies Kvebekā uz divu dienu sanāksmēm, kuru uzmanības centrā ir ASV un Kanādas attiecības.
Pirmdien Džolija žurnālistiem sacīja, ka amatpersonas turpinās centienus lobēt ASV kolēģus par abu valstu savstarpējās tirdzniecības priekšrocībām, kas 2022. gadā bija aptuveni 909 miljardi ASV dolāru.
Kanādas Albertas provinces līderis Daniels Smits pirmdienas pēcpusdienā izplatītajā paziņojumā norādīja, ka kavēšanās ir “netiešs atzinums, ka šis ir sarežģīts un delikāts jautājums ar nopietnām sekām Amerikas un Kanādas strādniekiem, uzņēmumiem un patērētājiem”.
Kanāda, ASV un Meksika Trampa pirmā pilnvaru termiņa laikā no jauna apsprieda trīspusējo brīvās tirdzniecības līgumu.
Prezidenta memuārā, ko Tramps parakstīja pēc inaugurācijas, federālajām aģentūrām ir uzdots izvērtēt, kā šis darījums ietekmē amerikāņu “strādniekus, lauksaimniekus, rančo uzņēmumus, pakalpojumu sniedzējus un citus uzņēmumus”.
Tajā arī lūgts tirdzniecības un iekšzemes drošības ministriem izvērtēt “nelikumīgās migrācijas plūsmas” no Kanādas un Meksikas.
Decembrī Kanāda solīja īstenot 1,3 miljardus Kanādas dolāru (900 miljonus ASV dolāru) vērtus jaunus drošības pasākumus uz ASV robežas, tostarp pastiprinātu novērošanu un kopīgus “triecienspēkus”, lai vērstos pret starptautisko organizēto noziedzību.
Tarifi ir galvenā Trampa ekonomikas vīzijas daļa – viņš tos uzskata par veidu, kā attīstīt ASV ekonomiku, aizsargāt darbvietas un palielināt nodokļu ieņēmumus.
Taču daudzi ekonomisti ir brīdinājuši, ka šī politika var izraisīt augstākas cenas amerikāņiem un sāpes uzņēmumiem, kurus skars ārvalstu atbildes pasākumi.