Eiro kurss vājinās pirms šodien gaidāmā Eiropas Centrālās bankas lēmuma par likmju samazināšanu

Pēc trešdien publiskoto ASV inflācijas datiem eiro kurss pret ASV dolāru turpināja sarukt. Tirgi šodien uzmanīgi vēros gaidāmo Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu.

Pēc trešdien publicētajiem ASV PCI datiem eiro kurss pret ASV dolāru turpināja vājināties. EUR/USD pāris ceturto tirdzniecības dienu pēc kārtas kritās līdz nedaudz zem 1.05, kas ir zemākais līmenis kopš 2. decembra. Tomēr vienotās valūtas kurss ceturtdienas sākumā Āzijas sesijā nedaudz atauga pirms ECB šodien pieņemtā lēmuma par likmi.

ASV inflācija pieaug

ASV kopējā inflācija novembrī pieauga par 2,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, salīdzinot ar 2,6% iepriekšējā mēnesī. Tikmēr pamatinflācija, kas neietver svārstīgās pārtikas un enerģijas cenas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,3%, bet gada griezumā – par 3,3%. Abi dati atbilda konsensa aplēsēm, pastiprinot cerības, ka FED decembrī īstenos trešo likmju samazinājumu, lai gan samazinājums paliks pieticīgs 25 bāzes punktu līmenī.

Pēc šiem datiem ASV dolārs turpināja nostiprināties, radot spiedienu uz citām valūtām, tostarp eiro. Novembra beigās eiro kurss pret USD noturējās pēc pazemināšanās līdz viena gada zemākajam līmenim.

Turklāt Trampa prezidentūra, visticamāk, palielinās spiedienu uz inflāciju ASV un palēninās likmju samazināšanas tempu 2025. gadā. Ja FED apturēs mīkstināšanas ciklu, dolārs var pagarināt savu kāpumu. Maikls Brauns, Pepperstone vecākais pētniecības analītiķis, piezīmē rakstīja: “Politikas normalizācijas temps 2025. gadā, visticamāk, būs daudz lēnāks.”

Eiro vājums, visticamāk, saglabāsies arī 2025. gadā

Raugoties nākotnē, eiro ir pakļauti lielākiem lejupslīdes riskiem, nekā potenciāla augšupvērsti. Kopš novembra sākuma eiro kurss ir krities par gandrīz 4%. Globālā mērogā Trampa tarifu draudi ir skāruši eiro. Iekšzemē politiskā nenoteiktība un vājā ekonomiskā izaugsme turpina graut eirozonas konkurētspēju.

Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, ECB, visticamāk, turpinās pakāpenisku likmju samazināšanas tempu, un tirgi šodien gaida samazinājumu par 25 bāzes punktiem. Daži analītiķi uzskata, ka bankai 2025. gadā būs jāpaātrina atvieglojumu cikls. Saskaņā ar Reuters ECB jaunajā gadā paredz samazināt procentu likmes vēl par 1%, tādējādi noguldījumu procentu likmes sasniedzot 2%.

Gan Vācija, gan Francija cīnās ar politisko nenoteiktību labējo partiju pieaugošās varas dēļ. Vācijā kanclers Olafs Šolcs ir pieprasījis pārliecinošu balsojumu parlamentā, kas paredzēts 16. decembrī, kas, iespējams, varētu novest pie pirmstermiņa federālajām vēlēšanām nākamgad. Francijā valdība saskaras ar grūtībām 16.decembrī nodrošināt parlamenta pieņemšanu jaunā gada budžetam, kas var kavēt centienus samazināt valsts deficītu.

Vācijas un Francijas valsts obligāciju peļņas likmes kopš novembra beigām piedzīvojušas strauju kritumu līdz attiecīgi 2.13% un 2.90%. Tas atspoguļo pastiprinātās cerības uz lielāku ECB likmju samazinājumu. Abu valstu valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmju starpības, kas ir galvenais tirgus noskaņojuma rādītājs, bija pieaugušas līdz 89, kas ir augstākais rādītājs kopš 2012. gada laikā, kad pastāv bažas par iespējamu Francijas valdības sabrukumu.

Turpretim ASV valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums saglabājās augstā līmenī – 4.29%. Atšķirīgās obligāciju ienesīguma izmaiņas var turpināt piesaistīt investorus, kuri meklē augsta ienesīguma ASV dolāru, vēl vairāk ietekmējot eiro.

 

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru