Iespējams, jūs esat dzirdējuši apgalvojumus par to, ka burkānu laksti nav ēdami, un pat indīgi, bet patiesībā tā nav. Daudzus gadus lielākā daļa cilvēku vienkārši izmet burkānu lakstus tieši šā iemesla dēļ, un tā ir īsta izšķērdība.
Protams, ir vairākas mūsu organismam nelabvēlīgas vielas – piemēram, nitrāti un alkaloīdi – bet tie kļūst toksiski, ja jūs tos apēdat pārmērīgā daudzumā (vairākas saujas dienā), kas notiek reti, ja jūs dažādojat zaļumus savā uzturā.
Burkānu lakstiem piemīt spēcīga rūgtena garša, un to var izmantot, kā koriandra vai pētersīļu aizstājēju smūtijos, salātos, zupās, vai kā piedevu ēdienam.
Mēs uzskaitīsim 10 iemeslus lietot burkānu lakstus savā uzturā, nevis izsviest tos atkritumos.
Augsta hlorofīla koncentrācija.
Burkānu lakstos ir auksts hlorofīla saturs, kas arī piešķir tiem piesātinātu, zaļu krāsu. Hlorofīlam ir daudz kopīga ar cilvēka asinīm. Bet vislielākā atšķirība slēpjas apstāklī, ka asins centrālais atoms ir dzelzs, bet hlorofīlam – magnijs.
Hlorofīls ir spēcīgs antioksidants, viņš darbojas, kā pretiekaisuma līdzeklis. Tas palīdz uzturēt normālu asinsrecēšanu, aizdziedēt brūces, uzturēt hormonu balansu, iznīcina sliktās baktērijas organismā un uzlabo gremošanas sistēmu.
Laksti ir bagāti ar nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām.
Burkānu laksti satur pat vairāk barības vielu nekā paši burkāni. viņos ir daudz kalcija, magnija, kālija, vitamīnu K un C.
Satur daudz antioksidantu.
Burkānu laksti tiek uzskatīti par īstiem antioksidantu čempioniem. Turklāt, bez hlorofīla un C vitamīna, tajos ir arī citi ārstnieciskie antioksidanti, piemēram, luteīns, beta – karotīns un antocianīns.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu