Cilvēks nenomirst, Cilvēks aiziet uz mājām

Cilvēks nevar nomirt pat tad, ja to viņš to vēlas aiz mīlestības pret citiem cilvēkiem. Cilvēks nenomirst, Cilvēks aiziet uz mājām. Uz turieni, no kurienes ir nācis.

Tas sākas jau no agras bērnības, kad tu pasauli neuztver tādu, kāda tā ir. It kā caur realitātes spēcīgajām važām tu redzi pavisam citu laimi – īstu.

Prieks par mājām tiek atpazīts nevis ar dzimto sienu smaržu, bet ar brīnišķīgā Visuma svītriņām, kas satrauc sirdi, kas vienmēr grib uz mājām. Un tad tu saproti, ka jau tik sen dzīvo pasaulē, kas tev ir sveša. Kur varbūt arī ir labi cilvēki, bet tas neko nemaina. Tava dzīve – tas ir ceļš, priekšā ir Zvaigzne, un tu gaidi tikšanos ar Viņu. Tuvojoties tevī sadeg viss nevajadzīgais, ko esi paspējis pa ceļam iegūt. Tā kā Cilvēks nekad nenomirst, viņš aiziet uz mājām.

Tikai viena lieta var satraukt viņa dvēseli – satikšanās prieks ar mīļajiem šeit, kas paliks vientuļi bez viņa. Bet tā ir pagaidu sajūta. Šeit viss pāriet, pat īsti nesācies. Bet Mīlestība paliek vienmēr, jo Tā ir no Mūžības, tāpat kā tu.

Taiša Abelāra. “Maģiskā pāriešana”

Avots: brainum.ru


 

Līdzīgi raksti

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *